Šodien LZP priekšsēdētājam A. Siliņam nosūtījām 15 OSI un BMC pētnieku parakstītu vēstuli, kurā vērsām uzmanību uz pieļautajām vairākām būtiskām nepilnībām nupat notikušajā LZP fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa vērtēšanas procesā. Uzskatām, ka šīs nepilnības neļāva pilnībā sasniegt konkursa mērķus un tādēļ pieprasījām LZP līdz 2013. gada beigām izsludināt jaunu fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursu, kurā pieteikumu izvērtēšana notiktu, ņemot vērā vēstulē norādītos ierosinājumus.
Šogad pirmo reizi projektu pieteikumu izvērtēšanai tika piesaistīti ārzemju eksperti, un kā tas bieži pirmajās reizēs gadās, par rezultātu varētu teikt “gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr”.
Ārzemju ekspertiem projektu pieteikumi bija jāizvērtē pēc 5 kritērijiem, novērtējot katru ar 1-5 punktiem un savu vērtējumu pamatojot. Katru projektu izvērtēja 3 ārzemju eksperti, tādējādi, maksimālā iegūstamā punktu kopsumma bija 75. Mēs iesniedzām divus projektu pieteikumus: “Structural and interaction studies of an engineered carbonic anhydrase IX: application in anti-cancer drug discovery” un “Structural studies of obesity-related peptide hormones”. Ārzemju ekspertu vērtējumi par šiem projektiem bija attiecīgi 17, 24 un 14 punkti (summa 55) par pirmo un 23, 15 un 24 (summa 62) par otro.
Pirmkārt, liekas nenormāli, ka dažādu ekspertu vērtējumi par vienu un to pašu projektu tik krasi atšķiras. Lai arī MK noteikumu Nr.227 “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtība” 41. punktā teikts “Ja kāda eksperta kopējais projekta vērtējums atšķiras no jebkura cita eksperta kopējā projekta vērtējuma vairāk nekā par 50 %, komisija organizē pieaicināto ekspertu diskusiju, lai vienotos par projekta iesnieguma vērtējumu, vai piesaista projekta vērtēšanai papildu ekspertu”, mums pieejamie dokumenti neliecina, ka LZP būtu rīkojusi ekspertu diskusiju, vai pieaicinājusi papildu ekspertu. Jāsecina, ka atšķirības novērtējumos vienkārši ignorētas.
Otrkārt, gan ārzemju ekspertu, gan vietējās ekspertu komisijas vērtējumi ir nepietiekami pamatoti, brīžiem pat absurdi. LZP gan tas nav uztraucis un tā vien liekas, ka neviens tos pamatojumus nav pat izlasījis, tikai saskaitīti punkti. Daži piemēri:
1) Kritērijā par pieteiktā projekta atbilstību uzsaukuma mērķiem viens no ekspertiem norāda, ka nesaprot, kas no viņa tiek prasīts. Tas gan nav liedzis LZP ņemt vērā ielikto vērtējumu, vai licis ekspertu aizstāt ar kādu citu.
2) Kāds eksperts 4 no 5 kritērijiem projekta pieteikumu novērtē ar 4 punktiem, bet nebilst neviena slikta vārda. Cits eksperts kritēriju par pieprasītā budžeta pamatojumu novērtē ar 3 punktiem, bet apraksta to kā sabalansētu un atbilstošu plānotajiem rezultātiem. Ekspertu komisija visos kritērijos projekta pieteikumu novērtē ar 4 punktiem, dodot tikai pozitīvas atsauksmes. Visos gadījumos nav nekāda pamatojuma, par ko piešķirti samazināti vērtējumi.
3) Kritērijā par pieprasītā budžeta pamatojumu eksperts norāda, ka pieteikums nesatur informāciju par budžetu, savukārt mūsu iesniegtajā pieteikumā budžets ir atainots, kā arī citi eksperti to ir izvērtējuši. Tas liek domāt, ka ekspertam budžeta sadaļa nav piestādīta.
4) Par ārzemju ekspertīzes darbu var spriest arī no sekojošā komentāra, kurā eksperts norāda, ka projekta pieteikumu izvērtēšanai saņēmis vienu dienu pirms novērtējuma iesniegšanas termiņa, kas viņam nav ļāvis iepazīties ar uzsaukuma mērķiem:
Treškārt, piedāvājums projekta pieteikumā norādīt ieteicamos vērtētājus (ārzemju ekspertus) mūsuprāt ir nepareiza prakse no interešu konflikta novēršanas nepieciešamības viedokļa. Rezultātā noteikti bija tādi projekti, kurus izvērtēja visi ieteiktie eksperti un tādi, kurus neizvērtēja neviens ieteiktais eksperts, kas pirmajiem varēja radīt priekšrocības. Pie tam, zinot uzvarējušo projektu pieteikumu iegūto punktu kopsummu (dabaszinātnēs tie bija 73 no 75 punktiem), var tikai (naivi) cerēt, ka šo projektu vērtētājiem nebija nekādu interešu konfliktu un Latvijas zinātne nākošajos 4 gados realizēs spīdošus projektus, kuru rezultāti gozēsies žurnālu Science un Nature slejās.
